klepus, interesanti fakti

Klepus, daži intereanti fakti, kurus maz zinām par to.

Absolūta patiesība ir ikdienas elmentārajām pieklājības normām - piesegt savu degunu un muti brīdī, kad klepojiet vai šķaudiet. Vidēji vienā klepus reizē ap 20 000 vīrusi tiek izmesti ārējā vidē. Tas ir pietiekams daudzums, lai infircētu kādu vai pat vairākus apkārtējos cilvēkus.

Vidēji 3000 mikroskopisku pilienu ar ātrumu teju 200 km/h tiek izsviesti klepojot ārējā vidē. Tie visi satur infekciozos vīrusus vai baktērijas.

Katra šī mikrospopiskā pilīte ir no 1 līdz 5 mikrometriem diametrā.

Mikrometri jeb mikroni ir viena miljonā daļa no metra vai vienā tūkstošdaļa no milimetra.

mīti par saaukstēšanos un gripu

Gripas Mīts # 1: sezonālā gripa ir nepatīkama, taču ir nekaitīga.

IIr ļoti būtiski, ka gripa var būt nopietna slimība pati par sevi. Daudzi cilvēki tikai domā par gripu kā smagu saaukstēšanos". Taču tas tā nav! Gripa ir nopietna saslimšana ar varbūtēji ļoti smagām komplikācijām.

Gripas Mīts # 2: Cūku gripa var tikt saņemta no cūkgaļas produktiem.

Daudzi cilvēki atcerās cūku gripas uzliesmojumu. Daudzās valstīs pat tika ieviests aizliegums importēt cūkgaļu dēļ cūku gripas epidēmijas. Zinātnieki uzskata, ka, neskatoties uz nosaukumu nav iemesla uztraukties par cūku gripas izplatīšanos ar cūkgaļu.Nav iespējams ificēties ēdot cūkgaļlu!

Gripas Mīts # 3: gripas vakcīna var jums izraisīt gripu.

Arī šis mīts ir absolūtas muļķības. Nav iespējams saslimt vakcinējoties.

Spāņu gripa

Gripa nemēdz būt tikai neliela saslimšana uz nedēļu. To zin gandrīz katrs, ka gripai ir raksturīgas komplikācijas, kuras var novest līdz galēji bēdīgam rezultātam. Taču gripai ir vēl otra  mazāk zināma nianse, kas to padara daudzkārt bīstamāku.

Infekcijas slimības, kuras skar ārkārtīgi daudzus iedzīvotājus sauc par epidēmijām. Epidēmijas, kuras skar praktiski visu Pasauli sauc par pandēmijām. Tādas gan notiek ļoti reti. Ārkārtīgi postošo ​​gripas pandēmiju 19. gadsimta sākumā dēvē par "spāņu" gripu. Tā 1918. - 1919.  gados  nokļuva gandrīz ikvienā Pasaules nostūrī. Spāņu gripas klīniskā norise raksturojās ar dažādām komplikācijām. Smagu vispārēju intoksikāciju un izcili augstu mirstību, kas nav tipiska parastas gripas norisei. Šīs nianses lika domāt, ka Pasaule ir sastapusies ar jaunu saslimšanu – jaunu īpaši spēcīgu kāda iepriekš nezināma vīrusa mutāciju.

Jauna vīrusa meklējumi iedzina pētniekus strupceļā. Izrādījās, ka 22 miljonu cilvēku slepkava nav bijis nekas cits kā parasta gripa. Gripas izraisītajam vīrusam nav bijušas nopietnas atšķirības no šodien zināmiem mazāk bīstamiem gripas vīrusiem.

Vīrusa genoma pētījumā tika noskaidrots, ka "spāņu" gripas vīruss satur iezīmes no kopīga senča - putnu gripas vīrusa. Šodien mēs to saucam par H1N1 gripas vīrusu.

Tāpat tika arī secināts,ka vīruss nebija absolūti jauns. Jau 1900. gadā bija epidēmija ar tieši šo vīrusa paveidu jeb serotipu. Ierobežotā cilvēku populācijā tas cirkulēja jau 18 gadus līdz beidzot sasniedza pandēmijas apmērus 19. gadsimta 20-tajos gados.

Spāņu gripas pandēmijai bija raksturīgi sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi. Strauji pazeminājās asinsspiediens, radās plaušu komplikācijas un šīs dzīvībai kritiskās sistēmas, nespējot nodrošināt uzticētās funkcijas, noveda pie pacientu nāves.

klepus

Klepus iedalās produktīvā (tādā, kura rezultātā izdalās krēpas) un neproduktīvā (sausā) klepū.


Produktīvs klepus.
Produktīvs klepus izstrādā gļotas (krēpas). Gļotas var būt gan no rīkles aizmugurējās daļas, no deguna vai deguna blakusdobumiem vai var no plaušām. Produktīva klepus ārstēšanā ir jāatcerās, ka nedrīkst nomākt klepus refleksu, jo šādā gadījumā gļotas netiks evakuētas no elpceļiem.

Pastāv daudzi iemesli, kādēļ ir produktīvs klepus, piemēram:

Vīrusu slimības. Saaukstēšanās, gripa un citas.
Infekcijas. Plaušu vai augšējo elpošanas ceļu eju infekcija, kas var izraisīt klepu. Produktīvs klepus var būt simptoms plaušu karsonim, bronhītam, sinusītam vai tuberkulozei.
Hroniska plaušu slimība.Produktīvs klepus varētu būt pazīme, ka, piemēram, pacientam ir hroniska obstruktīva plaušu slimību (HOPS) vai slimība saasinājums.
Kuņģa skābes atgrūšana. Šis klepus veidu var būt simptoms gastroezofageālā atviļņa slimībai.
Izdalījumi no deguna notekot uz leju rīkles aizmugurējā daļā var izraisīt produktīvs klepus vai sajūta, ka jūs pastāvīgi nepieciešams klepot.
Smēķēšana vai citu tabakas izstrādājumu lietošana. Produktīvs klepus, kas personai, kura smēķē vai lieto cita veida tabaku bieži vien liecina par plaušu bojājumu vai rīkles vai barības vada kairinājumu.

depresija slaveniem cilvēkiem

Depresija slavenībām. Raksts par depresiju slaveniem cilvēkiem.

Daudzi slaveni cilvēki ir slimojuši ar depresiju kā izrādās....

Bob Dylan, American singer-songwriter, poet and artist[85]

Queen Elizabeth II, current monarch of the United Kingdom and daughter of George VI[2]

Eminem, American rapper[91]

William Faulkner, American author[93]

Craig Ferguson, Scottish-American talk show host[94]

Paul Feyerabend, Austrian philosopher of science[95]

Lupe Fiasco, American rapper[96]

Harrison Ford, American actor[97]

Peter Gabriel, British singer and band member of Genesis[99]

Anne Hathaway, American actress[118]

Friedrich August Hayek, Austrian economist[119]

Ernest Hemingway, American writer[25]

Audrey Hepburn, Belgium-American actress[122]

Geoffrey Hill, English poet[123]

Sir Anthony Hopkins, British actor[126]

David Horvitz, Californian artist, published a book about his depression in a title called, 'Sad Depressed People.'[127]

Janet Jackson, American singer[134]

Henry James, British writer[135]

Billy Joel, American musician[138]

Angelina Jolie, American actress[142]

Franz Kafka, Czech writer[146]

.... tie ir tikai daži no viņiem.

vīrusi

Vīrusi, tie ir daudz, bet vai zinājiet, ka pāri par 200 dažādiem vīrusiem var izraisīt saaukstēšanos!? Lielāko tiesu tie ir coronavirus koronavīrusi.

Kā redzams no attēla tam apkārt ir kronītis no kā arī šis vīruss ir saņēmis savu nosaukumu. Šis vīruss nav tikai samērā nevainīgs saaukstēšanās ierosinātājs. Tas var izraisīt arī daudzkārt smagākas elpošanas orgānu saslimšanas. 2013. gada 3. jūnijā ir aprakstīts gadījums, kura centrā ir koronavīruss. Šis vīruss ir izraisījis jau 42 cilvēku nāvi Itālijā. Mirušie ir saslimuši ar šo vīrusu infekciju. Primāri inficēti ir bijuši elpošanas orgāni. Interesanti, ka vīruss ir atceļojis uz Eiropas dienvidiem no Tuvajiem Austrumiem. Daļa no mirušajiem pacientiem ir nesen kā ceļojuši uz Jordāniju.
Pasaules veselības organizācija šo vīrusu jau ir paspējusi nodēvēt par draudu visai Pasaulei. Līdz ar to - šīs grupas vīrusi ir jāuztver daudzkārt nopietnāk nekā vulgāras saaukstēšanās saslimšanas izraisītājiem vien.