veselīguma norādes par c vitamīnu

Kam gan nepatīk skaista un gluda āda!. Kā ar zinātniski pamatotām metodēm mēs varam dabiski sasniegt veselu un gludu ādu. Par pārtikas labvēlēgo ietekmi liecina uz marķējuma esošās veselīguma norādes. Ne vienmēr tās ir patiesas, tādēļ ir jāpievērš uzmanība veselīguma norāžu patiesumam. Tā, piemēram, patiesa un zinātniski pamatota ir veselīguma norāde - c vitamīns veicina ādas veselību, jo C vitamīns, ko satur mūsu uzturs, nodrošina sekojošus pozitīvus efektus:

• C vitamīns veicina ādas veselību,
• C vitamīns veicina kaulu veselību,
• C vitamīns veicina imūnsistēmas nomālu funkciju,
• C vitamīns sekmē šūnu aizsardzību no oksidācijas radītās slodzes,
• C vitamīns veicina enerģijas ražošanas procesus,
• C vitamīns veicina nervu sistēmas veselību,
• C vitamīns veicina psihes un psiholoģisko funkciju veselību,
• C vitamīns veicina kolagēna sintēzi, kas saglabā labu asinsvadu veselību.

C vitamīnu nodrošina mūsu uzturs. Īpaši pavasarī! Jāēd pārtikas produkti, kas daudz satur C vitamīnu - Zaļie lapu salāti, zaļie lociņi.

Pārtikas marķējums

Ņemot vērā tikko izskanējušo pārtikas marķējuma zirgu gaļas skandālu, Eiropas Komisija vēlās pastiprināt prasības pārtikas marķējumam. Šīs idejas ir nākušas pēc tam, kad pārtikas produktos, kuri tikuši marķēti kā liellopu gaļa tika atrastas zirgu gaļas pēdas.
Šajā sakarā tiek cilātas idejas par to, ka obligāti būs nepieciešamas laboratoriskās pārtikas produktu pārbaudes, kas būs veicamas bez papildus pieprasījuma. Šādu laboratorisko pārbaužu palielināšana tiks ieviesta ar mērķi samazināt tirgū viltojumus pārtikas marķējumā.
Patlaban laboratoriskās pārbaudes pierādīja to, ka aptuveni 5% no pārbaudītajiem liellopu gaļas produktiem saturēja zirgu gaļu. Tiek lemts arī par to, ka šādos gadījumos būtu lietderīgi konfiscēt ražotāju un izplatītāju negodīgi gūtos ienākumus.

veselīguma norādes

Veselīguma norādes novērtē EFSA - European Food Safety Authority. Vairāk kā 55 000 veselīguma norādes tika iesniegtas novērtēšanai dažus gadus atpakaļ. Veselīguma norādes joprojām novērtē EFSA zinātniskie paneļii. 
Tikai daļa no veselīguma norādēm patlaban ir novērtētas. Statistika liecina, ka teju pat tikai 1/10 daļa no veselīguma norādēm, kas ir novērtētas ir atzīts par patiesām. Tas nozīmē to, ka pārtikas produktiem tika piedēvētas veselīguma īpašības, kuras tiem patiesībā nemaz nav. Patlaban fakti agalvo to, ka ražotāju marketologi ir piestrādājuši un piedēvējuši īpašības vai pat dažos gadījumos izgudrojuši jaunas baktēriju sugas, kuras palīdz mūsu veselībai. 
Realitāte ir skarba un lielākais vairums šo apgalvojumu uz pārtikas marķējuma neatbilst patiesībai - tas nesniedz nekādu veselīguma efektu!

veselīguma norādes

veselīguma norādes, EFSA saka sekojošo:
Health claims made in relation to food products require authorisation under Regulation EC 1924/2006before they can be used in the labelling and marketing of these products in the EU. Within the context of this authorisation procedure, EFSA’s Panel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies (NDA) is responsible for verifying the scientific substantiation of the health claims.

depresija, kā psihologs spēj palīdzēt

Depresija no psihologa viedokļa. Nesen uzdūros :) šādam rakstam viikipēdijā. 
A full patient medical history, physical assessment, and thorough evaluation of symptoms helps determine the cause of the depresija. Standardized questionnaires can be helpful such as the Hamilton Rating Scale for Depression, and the Beck Depression Inventory.
A doctor generally performs a medical examination and selected investigations to rule out other causes of symptoms. These include blood tests measuring TSH and thyroxine to exclude hypothyroidism, basic electrolytes, and serum calcium to rule out a metabolic disturbance and a full blood count including ESR to rule out a systemic infection or chronic disease. Adverse affective reactions to medications or alcohol misuse are often ruled out, as well. Testosterone levels may be evaluated to diagnose hypogonadism, a cause of depression in men. Subjective cognitive complaints appear in older depressed people, but they can also be indicative of the onset of a dementing disorder, such as Alzheimer's disease. Cognitive testing and brain imaging can help distinguish depression from dementia. A CT scan can exclude brain pathology in those with psychotic, rapid-onset, or otherwise unusual symptoms. No biological tests confirm major depression. Investigations are not generally repeated for a subsequent episode unless there is a medical indication.

[edit]

uzturvērtības aprēķināšana

Spēkā stājusies jauna pārtikas vispārējās marķēšanas regula. Tā nosaka jaunu kārtību par  informācijas sniegšanu patērētājiem. Kas ir marķējums, kādām prasībām tam ir jāatbilst un kā ir attēlojama pārtikas produkta uzturvērtība.

Stājoties spēkā jaunajām prasībāmi, uzturvērtības norādīšana marķējumā IR obligāta! Pārtikas produktiem ir jāveic uzturvērtības aprēķināšana. Minimāli ir jānorāda šādi lielumi:

• enerģētiskā vērtība;
• tauku,
• piesātināto taukskābju,
• ogļhidrātu,
• cukura,
• olbaltumvielu un
• sāls daudzums 100 gramos vai 100 mililitros produkcijas.

Pirms iegādāties uztura bagātinātājus gan vajadzētu papētīt, kas ir minēts uz to marķējuma un vai tas ir patiesi. Diemžēl ne vienmēr tas sakrīt. Meklējiet uzturvielu devas uz uztura bagātinātāju marķējuma. Neuzķeraties uz trikiem, kad jums pārdod īpašus brīnumlīdzekļus par lielu naudu tīklu mārketinga ietvaros. Papētiet sastāvu! Bieži vien dārgajiem produktiem ir precīzi tādi paši analogi atrodami aptiekās par 5-10 reizes zemāku cenu! Ja ir kādi jautājumi, rakstiet xpert@xpert.lv vai šeit kā komentāru. Centīsimies atbildēt ātri.

Daudzi nevēlas iletot minerālvielas un vitamīnus, kas ir uztura bagātinātāju formā un cenšās uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas dabiski ar ikdienas uzturu. Šajā gadījumā es ieteiktu pievērst uzmanību kas ir attēlots uz uzturvērtības marķējuma pārtikas produktiem. Ražotāji, kas ciena patērētājus cenšās norādīt uz saviem produktiem uzturvērtību un ja kādā no produktiem ir pietiekami daudz, piemēram, joda, folskābes vai vitamīna C vai kādas citas uztruvielas, to attēlo īpaši uz pārtikas produkta marķējuma.

Kas ir veselīgs uzturs un kā to sabalansēt?

Visi ir dzirdējuši pa terminu veselīgs uzturs. Veselīgu uzturu zināmā mērā vizuāli var raksturot ar uztura piramīdu taču tik un tā paliek atklāts jautājums par to ko konkrēti no uztura piramīdā redzamā un cik lielā apjomā vajadzētu ikdienā lietot. Iemesls tam ir tas, ka piramīdā ir attēloti daudz un dažādi produkti, kurus ikdienā mēs nemaz vai nu nelietojam vai apēdot visus noteikti pārēdīsimies.

Kā to panākt?
Svarīgi ir veikt uzturvērtības aprēķināšanu un zināt pārtikas produktu sastāvu, jo balstoties uz veselīguma norādēm un faktiem no kā sastāv viens vai otrs produkts ir izstrādātas rekomendācijas, kas ir attēlotas uztura piramīdā. Taču ikdienā pētīt nepilnīgo sīkajā rakstā drukāto uz pārtikas marķējuma jeb etiķetēm un rēķināt atbilstību rekomendētajām diennakts devām ir pārlieku apgrūtinoši un ikdienā praktiski neiespējami.
Šādos gadījumos palīgā nāk uzturvērtības marķējums pārtikas produktiem (nutrition labelling), kas uzskatāmā veidā attēlo svarīgākās uzturvielas ko satur 100 grami šī produkta. Turklāt, uz šī marķējuma procentuāli tiek norādīts cik šajā produktā ir konkrētā uzturviela, piemēram, olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti u.c. Izvēloties uzturā šādus produktus mums ir iespēja pašiem ikdienā padomāt par to ko ēdam, ierobežot pārlieku lielu patēriņu kādai uzturvielai vai pameklēt klāt kādu produktu, kurš satur uzturvielu, kuru lietojam par maz.